Tiek minēts, ka Latvijā ziemas mēnešos drīzumā jau sagaidīsim -40 grādu temperatūru un iemesls ir šis! Tomēr tas nav viss, jo vasarā temperatūras stabiņš var uzkāpt līdz +40.
Ledāju kušana un nokrišņu pieaugums globālās sasilšanas rezultātā var apturēt Atlantijas okeāna jūras straumes, izraisot strauju temperatūras kritumu Ziemeļeiropā, brīdina zinātnieki.
Jaunākie pētījumi norāda, ka šis scenārijs ir neizbēgams, lai gan precīzu laiku, kad straumes apstāsies, nav iespējams noteikt. Tas var notikt jau tuvākajos gados.
Britu salās un Skandināvijā vidējā temperatūra varētu pazemināties par 10-30 grādiem, Baltijas valstīs prognozē mazāku kritumu, bet lielākas temperatūras svārstības – ziemās iespējams 40 grādu sals un vasarās temperatūra var sasniegt 40 grādus virs nulles.
Šādos apstākļos pārtikas ražošana Ziemeļeiropā būtu iespējama tikai apkurināmās siltumnīcās vai pazemes telpās, jo brīvā dabā augošajiem kultūraugiem varētu kaitēt pavasara un rudens salnas, un augšanas sezona būtu pārāk īsa ražas novākšanai.
Tuvāk ekvatoram un dienvidu puslodē karstums pieaugs, radot grūtības pārtikas ieguvē un izraisot bojāeju. Eiropā varētu pieplūst klimata bēgļi.
Pētījumos, kas publicēti “science.org”, atklātas arī citas globālās sasilšanas radītās problēmas, tostarp karstuma, sausuma un meža ugunsgrēku pieaugums vairākos pasaules reģionos, pēkšņi plūdi un dažādu kaišu izplatīšanās.
Kas ir globālā sasilšana
Globālā sasilšana ir vidējās temperatūras paaugstināšanās uz Zemes, kuras galvenais cēlonis ir cilvēka darbība. Tas ir novērots kopš 19. gadsimta beigām, un tā ātrums nepārtraukti pieaug.
Daudzi cilvēki joprojām netic, ka globālā sasilšana ir reāla, un saista klimata pārmaiņas ar dabiskiem cēloņiem. Tomēr ir pietiekami daudz pierādījumu, ka globālo sasilšanu izraisa antropogēni faktori – tas ir, cilvēka darbība.
Ja mēs nepalēnināsim temperatūras celšanos uz Zemes, tad no neatgriezeniskām sekām izvairīties nevar. Pirmo reizi par to tika runāts pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Tad parādījās jēdziens “globālā sasilšana”.
Izmantojot debess ķermeņa plankumus, zinātnieki atvasināja Saules aktivitātes indeksu un salīdzināja to ar magnētiskā lauka izmaiņām astronomiskā gada laikā. Klusās un aktīvās Saules periodi mainās ik pēc 11 gadiem.
Bet ar ko mēs tuvākajā laikā saskarsimies šo faktoru ietekmē? Lasi tālāk!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
